“Klimata pārbaude” vidzemniekiem Cēsīs

    Elīna Krupko, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Mākslas nodaļas vadītāja, ieskatoties vēsturē, atzīmē, ka 1942.gadā Valmieras pilsētā dzīvojošie mākslinieki D.Draulis, L.Knospiņš un E.Krimuldēns noorganizēja “Vidzemes novada mākslinieku mākslas izstādi”, kurā piedalījās 85 mākslinieki ar 200 darbiem. 1959.gadā Vidzemes mākslinieku izstādes rīkošanu pārņem Cēsīs, apvienojot vairākus Vidzemes rajonus, kur izstāde ar laiku pārauga par visas Vidzemes mākslinieku darbu izstādēm. 1985.gadā Cēsīs norisinājās jau 25.Vidzemes mākslinieku izstāde. Tā norisinājās Cēsīs vēl pāris gadus līdz Latvijas Neatkarības atjaunošanai. Pēc 90.gadiem dažādu pārmaiņu rezultātā šīs izstādes organizēšana nenotika. 2013.gadā Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā ar muzeja mākslas izstāžu organizatores, tekstilmākslinieces Ineses Jakobi svētību iesākās šīs tradīcijas atjaunošana - Vidzemes mākslinieku kopā sanākšana, savstarpēja iepazīšanās, ik gadu tiekoties citā pilsētā. Šīs izstādes ļāva vienuviet ieraudzīt mākslinieku jaunākos darbus. Teju desmit gadus izstāde ceļoja pa Vidzemes lielākajām pilsētām, katru gadu iegūstot savu tēlu ar nosacījumiem, tēmu, ko noteica katra izstādes organizētājpilsēta. 2023.gadā, apvienojot 80 mākslinieku darbus, izstāde tika organizēta Madonas muzeja Izstāžu zālēs, vienojoties zem nosaukuma (tēmas) “ZEME DEG”. Pēc tam par nākamo pilsētu tika izraudzīta Cēsis 1987.gadā Cēsu mākslinieku grupas vadītājs Pēteris Rozenbergs teica: “Mums ir mākslinieki, kuri Rīgas izstādēs nepiedalās. Viņiem jādod iespēja parādīt savu varēšanu.” Šis arī ir bijis līdz šim galvenais Vidzemes mākslinieku izstādes uzdevums - izvilkt gaismā, apvienot, parādīt un izcelt esošos profesionālos māksliniekus, kuru pamata darbs nav mākslas radīšana. Tā, piemēram, visi mākslas skolu pedagogi, kuri ikdienā enerģiju atdod, mācot mazos topošos māksliniekus, savu mākslu mazliet nostumjot malā. Izstāde ik reizi bija kā pamudinājums māksliniekiem pievērsties jauniem radošiem meklējumiem, parādīt savas prasmes un talantus, arī tiem māksliniekiem, kuri darbojas ik dienu savā mākslas medijā. 2013.gadā, kad tradīcija tika atsākta, vairāki Vidzemes mākslinieki un mākslas izstāžu kuratori lēma, ka reizi gadā nepieciešams dot iespēju satikties profesionāliem māksliniekiem, kuru “saknes”, mājvieta un darbavieta ir Vidzemē. Šogad tēma “Klimata pārbaude” turpina cilāt aktuālos jautājumus - kā mākslinieki redz apkārt notiekošo, kā māksla rezonē ar dabu, ikdienu, klimata pārmaiņām? Zīmīgs gads kultūrā Cēsīm - kultūras galvaspilsētas zīmē. Izstādes atklāšanā tika uzsvērts, ka tās rīkošana ir atdota Cēsīm, paužot domu, ka nākamās Vidzemes mākslinieku izstādes vieta būs Cēsis. Vai tas nozīmē izmaiņas Vidzemes mākslinieku dienās? Vai tas piesaistīs vairāk māksliniekus izstādei un izcels “dārgumus” no perifērijām?
    Izstādes organizēšanā tika ievērots konkursa princips. Pieteicas 72 mākslinieki, no kuriem kompetenta žūrija 4 cilvēku sastāvā (Rotko muzeja vadītājs Māris Čačka, mākslas zinātniece un kritiķe Santa Hirša, Latvijas Mākslas akadēmijas docents Raimonds Kalējs, Cēsu muzeja direktore Ināra Bula), izvērtējot darbus, atlasīja 29 autoru darbus izstādei. Darbi tika vērtēti bez autoru vārdiem, cipars un darbs, viennozīmīgi pievēršot uzmanību darba aprakstam. Process noritēja attālināti, kas nav nekas neparasts mūsdienās un pie liela darbu skaita.
    Alise Miezīte, Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas pedagoģe, akcentē, ka vizuālās mākslas izstādē “Klimata pārbaude”, Madonas novadu Cēsīs pārstāv mākslinieces Margrieta Griestiņa ar darbu “Pludmale” un Kristīne Šulce ar autortehnikas darbu “Robežas”, darbs sastāv no divām daļām (diptihs) “Robežas I. Sasalums”, “Robežas II. Atkusnis”.
    Kristīne Šulce pabeigusi Rēzeknes un Mākslas koledžu – telpas dizains un reklāma, LMA - tekstilmākslas nodaļu. Ieguvusi Dizaina pedagoga diplomu. Izstādēs piedalās no 1994.gada. 
    Mākslinieces Šulces darbs veidots no ikdienā izmantotiem pudeļu korķiem, kas zaudējuši savu sākotnējo funkciju, pārveidoti par jaunu mākslas formu. Runājot par savu mākslas darbu, vērš uzmanību, ka kompozīcija atspoguļo ideju par uzkrāšanos un slāņošanos - plastmasa, kas mūsu patēriņa dēļ nonāk vidē, simboliski veido barjeru starp cilvēku un dabu. Plastmasa - simbols industriālajai attīstībai un pārmērīgam patēriņam, kas uzkrājas un rada šķēršļus - robežas. Klimata pārmaiņas ir realitāte, kas mums liek pārvērtēt savas rīcības. Plastmasa, simbolizē mūsu pašu radītās sekas - piesārņojumu, kas pārbauda dabas izturību un mūsu spēju uzņemties atbildību.
    Māksliniece savā darbā “Robežas I. Sasalums” ataino, ka sasalums ir kā mūsu piesārņotā pasaule, “iesaldēta” laikā. Spilgtie, haotiski izkārtotie korķi rada dinamisku vizuālo tēlu, kas pievilina skatienu, tāpat kā ātrā mode un ilūzijas par skaistumu, atspoguļo patēriņa kultūras virspusējību. Ātrā mode, līdzīgi kā plastmasa, šķiet pievilcīga, krāšņa, taču tās patiesā cena ir videi nodarītais kaitējums un iespējams mūžīgs sasalums. Robežas starp apzināšanos un vienaldzību pārbauda skatītāja uztveri. Mākslas darbs rosina skatītājam uzdot sev būtiskus jautājumus: “Vai mēs redzam tikai skaisto, vai spējam ieraudzīt problēmu? Vai mēs izkļūsim no šī sasaluma, vai arī iestrēgsim patēriņa ilūzijās? Robežas ir pārbaude laikmeta vērtībām un spējai mainīties.
    Savukārt, mākslas darbā “Robežas II. Atkusnis”, atkusnis ir pretmets - tas simbolizē pārmaiņas, ledus sāk kust, atklājas tas, kas ilgstoši bijis slēpts. Plastmasas korķi, kas iepriekš iesprostoti cietā, caurspīdīgā apvalkā, pakāpeniski atverās - tas uztverams divejādi, klimata pārmaiņas ir realitāte, simbolizē ilgstošu piesārņojuma uzkrāšanos, sāk plūst atpakaļ vidē, vēl vairāk saasinot klimata krīzi.  Mēs visi esam pārbaudes priekšā, katram no mums sev jāuzdod jautājums, klimata pārbaude sākas katram ar sevi.
    Izstāde Cēsu muzeja Izstāžu namā (Cēsis, Pils laukums 3) būs apskatāma no 15.marta līdz 18.maijam.